Vai esat kādreiz iedomājies, kā strādā acis?

Jūsu acis ir neparastas. Veicot aptuveni 200 000 kustību dienā, tās spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu. 

Vai esat kādreiz iedomājies, kā strādā Jūsu acis? Izstāstīsim Jums viegli saprotamā veidā par acu struktūrām un to funkcijām. Un to, kā Jūs redzat pasauli.

Acis ir bilaterāls (abpusējs) un sfērisks orgāns. Kad skatāties uz objektu, gaisma atstarojas no tā un nonāk Jūsu acī caur radzeni. Radzene ir dzidra un caurspīdīga. Tā fokusē gaismu tā, lai attēls nonāktu uz tīklenes acs aizmugurējā daļā. Radzene sastāv no 5 slāņiem, kur katram no tiem ir sava funkcija.

1. Epitēlija slānis ir ārējais slānis, tam piemīt reģenerējošas īpašības un tas ātri spēj atjaunoties. Tas darbojas kā aizsargbarjera baktērijām, tās ar asarām tiek aizskalotas prom.

2. Bowman (Baumana) membrāna sastāv no neregulāri sakārtotām kolagēna šķiedrām, tā ir ar labu pretestību pret ievainojumiem, bet tai ir slikta pretošanās spēja pret infekcijām.

3. Stroma atrodas vidusslānī, ir caurspīdīga un tā ir biezākā radzenes daļa. Tā sastāv no saistaudu plātnītēm, lai nodrošinātu radzenes caurspīdīgumu un izliekumu.

4. Descemē slānis ir izturīgs, reģenerējas un ir ar labu bakteriālo aizsardzību.

5. Endotēlija slānis ir vienā kārtā sakārtotas sešstūrainas šūnas, kuras nekad neatjaunojas un šūnu defektus aizvieto citām šūnām zaudējot formu un paplašinoties. Tas notur nepieciešamo šķidruma līdzsvaru, lai radzene paliktu caurspīdīga.

Pēc tam gaisma caur zīlīti nonāk ciliāraja ķermenī, kurā cirkulē intraokulārs šķidrums, tas nodrošina intraokulāro spiedienu.

Labāk redzamā acs daļa ir varavīksnene, tā ir unikāla katram no mums un nosaka cilvēka acu krāsu.

Melnais cirkulārais atvērums varavīksnenes daļā ir zīlīte. Zīlīte kontrolē ienākošās gaismas daudzumu acī sašaurinoties un paplašinoties. To sauc par zīlītes refleksu.

Aiz zīlītes ir struktūra, ko sauc par lēcu. Tā ir elastīga. Lēca palīdz fokusēties uz objektiem dažādos attālumus, automātiski pielāgojot tās formu atkarībā no tā, kur Jūs skatāties- tālumā vai tuvumā.

Lēcu tur ciliārie muskuļi. Tie notur lēcu vietā un palīdz pielāgot Jūsu redzi tuvumam vai tālumam sasprindzinoties vai atslābinoties.

Kad ciliārais muskulis atslābinās, lēca kļūst plakanāka, ļaujot Jums ieraudzīt objektus tālumā. Kad ciliārais muskulis sasprindzinās, lēca kļūst biezāka un Jūs redzat objektus tuvumā.

Tā kā acs priekšējās daļas ir izliektas, tās sakopo gaismas starus, veidojot otrādi apgrieztu attēlu uz tīklenes. Smadzenes pagriež šo attēlu pareizi.

Kad gaisma tikusi cauri lēcai, tā nonāk stiklveida ķermenī. Tas ir gēlveida šķidrums, kas palīdz noturēt acs formu un piestiprina tīkleni acs aizmugurējā daļā. Tīklene ir gaismas jutīgs sļānis, kas novietots acs aizmugurējā daļā. Tā sastāv no miljoniem nervu šūnu, sauktas par nūjiņām un vālītēm. Saplūstot visām nervu šūnām vienkopus, tās veido optisko nervu.

Vālītes ir koncentrētas mazā daļā no tīklenes, ko sauc par makulu. Makula nodrošina detalizētu redzi, lai varētu atpazīt krāsas, cilvēku sejas un lasīt. Vālītes atbild par Jūsu redzi dienas gaišajā daļā. Ir trīs veidu vālītes, katra atbild par citu gaismas viļņu garumu- sarkanās, zaļās un zilās.

Nūjiņas ir novietotas apkārt makulas zonai līdz tīklenes ārējai robežai. Tās nodrošina perifēro redzi un ļauj noteikt kustību un palīdz redzēs krēslas apstākļos.

Vālītes un nūjiņas tīklenē sakopo gaismas viļņus un pārvērš tos elektriskos impulsos.

Optiskais nervs sūta šis impulsus smadzenēm, kur tie tiek apstrādāti un pārvērsti attēlos, ko redzam no pamošanās brīža līdz pat brīdim, kad acis aizveram ciet, lai dotos gulēt.