Māmiņas un bērna redzes profilakse

Māmiņas un bērna redzes profilakse

Datums: 28.12.2017

Optometristes Aigas Švedes uzstāšanās par tēmu- māmiņas un bērna redzes profilakse, t/c Domina Shopping organizētajā lekciju ciklā “Gaidību ceturtdienas”.

Kad bērniņš vēl tiek gaidīts, māmiņas organisms un sadzīve mainās. Grūtniecība ir gan slodze ķermenim, gan piedzīvojums, tomēr arī tās laikā un pēc dzemdībām ir svarīgi rūpēties par māmiņas veselību, tai skaitā acīm. Grūtniecības laikā māmiņas redzi ietekmē hormonālās izmaiņas organismā. Īpaši pēdējos grūtniecības mēnešos var šķist, ka redze pasliktinās, kontaktlēcu lietotājām lēcas sāk traucēt, acis sāk grauzt. Par šādām parādībām nevajag uzreiz satraukties, bet nogaidīt. Var aiziet uz redzes pārbaudi, pakonsultēties ar redzes aprūpes specialistu, vai ir nepieciešams mainīt briļļu stiprumus, bet visbiežāk speciālists ieteiks saglabāt pierasto korekciju. Tas tādēļ, ka grūtniecības beigās redze ir mainīga, svārstās. Arī kontaktlēcu lietotāji var nogaidīt, kādu laiku atturēties no kontaktlēcu lietošanas. Pāris mēnešus pēc dzemdībām acis atgriežas sākotnējā stāvoklī, un var atsākt lietot kontaktlēcas.

Ja māmiņa jūt, ka redze pasliktinājusies, gadījumā, ja brilles ir nepiemērotas, salūzušas, var aiziet uz redzes pārbaudi, izrakstīt un izgatavot jaunas brilles, bet jārēķinās, ka pēc hormonu līmeņa nostabilizēšanās var būt nepieciešama cita stipruma korekcija. Ja māmiņa ļoti satraucas par savu redzi, var vienkārši pārbaudīt acis, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. 1-2 mēnešus pēc dzemdībām jau var mainīt korekciju, novērtēt, kāda stipruma lēcas nepieciešamas, iegādāties brilles lietošanai ilgākam periodam.

Ja grūtniecības laikā māmiņas redzi ietekmē galvenokārt norises organismā, tad pēc bērniņa piedzimšanas lielāko izaicinājumu acīm sagādā jaunais dzīvesveids. Pirmais mēnesis pēc bērniņa piedzimšanas ir adaptācijas laiks. Tad un turpmāk māmiņa lielu daļu laika pavada mājās kopā ar bērnu un var izjust socializācijas trūkumu. Mūsdienās tas tiek kompensēts ar viedierīču un datoru lietošanu. Pamazām tie aizņem aizvien vairāk un vairāk laika. Ieguvumi ir klātesamības sajūta, iespēja piedalīties dažādos notikumos neklātienē, bet jāapzinās, kā šāda uzvedība ietekmē redzi. Māmiņas, kurām jau ir brilles ar nelielu “mīnusu”, var sajust, ka redze vēl vairāk pasliktinās. Lai no tā izvairītos, svarīgi ievērot redzes higiēnu.

  • Ievērot pareizu darba attālumu un neskatīties pārāk tuvu. Gan, lasot grāmatu, gan izmantojot viedtālruni, optimāls darba attālums ir 40 cm.
  • Nodrošināt labu apgaismojumu. Arī tad, ja TV ekrāns vai dators var šķist pietiekami gaiši, svarīgi nodrošināt telpā vēl kādu papildus gaismas avotu, ieslēgt lampiņu, lai samazinātu redzes slodzi.
  • Ieplānot pauzes (10-15 min ik pēc 40 minūšu darbošanās ar viedtālruni, datoru, televizora skatīšanās). Ilgstošs redzes sasprindzinājums var novest pie redzes pasliktināšanā Tādēļ svarīgi regulāri ievērot pārtraukumus, kuru laikā atpūtināt acis. Piemēram, reklāma TV pārraides laikā ir laba iespēja palūkoties pa logu, apraudzīt mazuli vai aiziet uz virtuvi uztaisīt tēju. Noteikti nevēlama ir, piemēram, sarakste, izmantojot viedtālruni šajā laikā, jo tad acis nevis atpūšas, bet tiek vēl vairāk noslogotas.

Pievēršoties bērniņam: redze un acis attīstās pakāpeniski. Dažiem jaundzimušajiem var sākt pūžņot acis -  izdalās balts vai dzeltens gļotains šķidrums. Tas notiek, jo bērniem vēl nav atvēries asaru kanāls, kas savieno acis ar degunu un turp novada liekās asaras. Pēc piedzimšanas kanāliņš vēl var būt slēgs, tādēļ visas asaras, kas mitrina acis, nevar aizplūst prom, uzkrājas, un tā ir labvēlīga vide baktēriju attīstībai, var rasties iekaisumi. Ja tā notiek, svarīgi visu laiku saglabāt bērniņa acis tīras. Vairākas reizes dienā ar tīru vates plāksnīti, kas samērcēta tīrā vārītā ūdenī vai kumelīšu tējā jānoslauka bērna actiņas, jānotīra aplikums. Var izmantot arī īpašās plakstu tīrīšanas salvetes, kas piemērotas arī zīdaiņu actiņām, tā nodrošinot nealerģisku un maigu acu kopšanu katru dienu. Šādas salvetes iespējams iegādāties optikas veikalos vai aptiekās. Acu tīrīšanu vēlams apvienot ar masāžu. Uzspiežot uz acs iekšējā kaktiņa un lēni masējot virzienā uz degunu, tiek veicināta dabīga asaru novadkanāla atvēršanās. Šis kanāliņš parasti atveras pirmā dzīves pusgada laikā, retāk 1-1,5 gadu vecumā. Ja kanāliņš ilgstoši neatveras vai acu kopšana ir problemātiska un rada daudz grūtību bērnam vai vecākiem, veidojas iekaisumi, pievienojas infekcija, jāgriežas pie acu ārsta-, kas vajadzības gadījumā nozīmēs arī antibakteriālu terapiju (pilienus). Galējā rīcība ir ķirurģiska iejaukšanās, kad ar speciālu adatu acu ārsts atver asaru kanālu mākslīgi.

Bērna redze aug un attīstās līdz ar bērnu. Ja bērns aktīvi darbojas, attīstās gan viņa ķermenis, gan acis. Pastāv mīts, ka šķība skatīšanās, piemēram, nepareizs bērna gultiņas novietojums, radīs šķielēšanu. Tā nav taisnība. Šķielēšana veidojas redzes sistēmas nepareizas attīstības dēļ. Ja šķielēšanas iespaids saglabājas pēc 2-3 mēnešu vecuma, jādodas uz redzes pārbaudi pie acu ārsta, lai censtos situāciju labot. Ja ārsts izraksta brillītes, tad tās ir arī jālieto. Arī maziem zīdaiņiem var izgatavot ērtas brilles, lai palīdzētu actiņām attīstīties pareizi. Jāatceras: maziem bērniem brilles izraksta pastāvīgai lietošanai, tātad tās jālieto visu laiku, jo tikai tā redze var izveidoties pareizi.

Ja bērnam izrakstītas “sarežģītas” brilles, to iegādi reizi gadā finansēs valsts. Arī dažādi optikas uzņēmumi īpaši rūpējas par briļļu pieejamību bērniem, piemēram, Optio optiku tīkls katram bērnam reizi gadā dāvina brilles 50 EUR vērtībā, kā arī piedāvā iespēju iegādāties servisa pakalpojumu līgumu, lai briļļu remonti un uzturēšana būtu bez maksas.

Bērniem augot, viņi kļūst aizvien aktīvaki un sāk vairāk pieprasīt vecāku un apkārtējo uzmanību. Reizēm vecākiem tā vien gribās, lai bērns nomierinātos, pasēdētu rāms, un tad talkā tiek ņemti tādi palīgrīki kā televīzijas pārraides, planšete vai viedtālrunis. Ieslēdzot multiplikācijas filmiņu vai spēlīti, bērns šķietami laimīgs sēž, un māmiņa var netraucēti apdarīt mājas darbus. Tomēr līdz 3 gadu vecumam viedierīces bērniem nav vajadzīgas, jo tās neveicina mazā cilvēka attīstību! Apmēram 80 % informācijas bērns saņem, izmantojot redzi. Kad bērns skrien, rāpo, pārvietojas, cilā mantas, arī acis mācās fokusēties, sekot līdzi lietām, pārslēgties skatam dažādos attālumos un attīstīt labu redzes asumu. Tai pat laikā bērnam veidojas pasaules izziņas vēlme, attīstās runas iemaņas, koordinācija. Ja aktīvu rotaļu vietā bērns rāmi sēž pie televizora vai viedierīces, acis ir konstanti sasprindzinātas un skatās tikai vienā attālumā; bērns neiemācās uztvert apkārtni, pārslēgt skatienu, sakoordinēt abu acu darbību. Tieši pretēji: ilgstošs redzes sasprindzinājums, skatoties tuvumā, veicina agrīnāku tuvredzības veidošanos.

Pilnībā viedierīces no bērna dzīves izslēgt nav iespējams. Ja mājās ir televizors, ja vecāki lieto datoru, raksta īsziņas u.tml., bērns to redz un vēlas piedalīties šajās aktivitātēs. Arī attiecībā uz mobilo ierīču lietošanu jāatceras, ka vecāki ir paraugs bērnam. To, ko vecāki ar ierīcēm aizrautīgi darīs, vēlēsies veikt arī bērns. Un pretēji: ja vecāki viedierīces lietos pārdomāti un efektīvi, arī bērns iemācīsies tās izmantot, nevis kļūs no tām atkarīgs. Nedrīkst pieļaut, ka planšete vai televizors kļūst par bērna aukli. Tā vietā svarīgi ir komunicēt ar bērnu, kopīgi darboties, mācīt, kā spēlēties ar dažādām mantām. Kamēr bērns skatās televizoru, viņam nav iespējas sarunāties ar mammu, vērot, kā mamma apkopj māju, gatavo ēst, tātad bērns arī neredz un nevar apgūt sadzīvē noderīgas prasmes, neiemācās sarunāties, paust savas domas, neiegūst zinības par to reālo pasauli, kurā viņš dzīvo. Arī tad, ja vecāki vēlas atļaut bērnam noskatīties kādu filmiņu, vēlams izvērtēt, kā konkrētā filmiņa veicinās bērna attīstību un ko viņš no tās iemācīsies. Visi vecāki vēl saviem bērniem labu un vēlas, lai viņi veiksmīgi attīstās, tomēr no pašiem vecākiem ir atkarīgs, vai viņi saviem bērniem dos iespēju attīstīties un ko bērni bērnībā apgūs. Lai redzes sistēma attīstītos un darbotos pareizi, bērniem pēc 3 gadu vecuma (pirmsskolas vecumā) speciālisti rekomendē pie viedierīcēm un televizora pavadīt ne vairak kā 20 minūtes dienā.

Arī skolas vecumā vajadzības pēc viedierīcēm bērnam nav. Aktuāls ir jautājums: vai skola to prasa? Protams, ka bērns, kurš ir pavadījis bērnību pie datora ekrāna, veiksmīgāk pratīs izmantot datoru informātikas stundā, bet vai tas padara bērnu gudrāku? Viņš mācēs veikt konkrētas darbības ar elektronisku ierīci, tikai izmantot datoru. Iespējams, ka šī māka var atvieglot mācību procesu, palīdzēt apgūt mācību vielu, bet dators ir darba rīks nevis izklaides priekšmets, kuru jāprot arī pareizi izmantot, lai nekaitētu savām acīm. Proti, arī skolas vecumā, darbojoties ar datoru, redzei ir jāļauj atpūsties. Sākumskolā tās var būt 2x30 min pie datora ar 20 min atpūtu. Vēlākā vecumā pakāpeniski var palielināt laiku, kas tiek pavadīts pie viedierīcēm un datora. Vidusskolā tās jau var būt 40-45 min ar 10-15 min atpūtām. Prātīga darbošanās (apgaismojums, pauzes, attālums – līdzīgi, kā iepriekš stāstīts par māmiņas redzes profilaksi) ļaus izvairīties no redzes pasliktināšanās skolā, kur galvenais cēlonis ir skolas vecuma tuvredzība. Jaunākie pētījumi rāda, ka bērniem retāk veidojas tuvredzība, ja viņi vairāk laika pavada ārpus telpām un nenoslogo savas acis ar darbošanos pie datora vai viedierīcēm.

Pēc šī draudīgā stāsta rodas jautājums, kā tad dzīvo paši optometristu bērni? Aiga Švede atzīst, ka arī viņas meitiņai patīk skatīties animācijas filmiņas. Tomēr optometriste rūpējas, lai mazā pie televizora nesēž pārāk ilgi. Ja gadījusies garāka filmiņa, tad pēc tās stundas, kas pavadīta pie TV ekrāna, viņa iet ar meitiņu paspēlēties, izkustēties. Viņa novērojusi, ka pēc TV skatīšanās bērns ir gluži kā “uzvilkts” – daudz kustīgāks, viņā kūsā enerģija, kuru bērns vēlas iztērēt. Savukārt, ja bērns visu dienu darbojas un nesēž pie TV, viņš ir arī mierīgāks un rāmāks, jo viņam ir iespēja savu enerģiju pakāpeniski tērēt visas dienas garumā. Kad uzmācas kārdinājums ieslēgt datoru, iedot bērnam paspēlēties ar to vai tieši otrādi, pašai apsēsties pie datora, Aiga Švede atgādina pati sev, ka, izmantojot viedierīces, viņa pati sev laupītu iespēju būt kopā ar bērnu. Bērni aug, katru dienu notiek kas jauns, un, sēžot pie datora vai telefona, var palaist garām kādu skaistu mirkli vai… bērna bērnību. Pavisam drīz bērni izaugs, būs liels, un iespējas apskaut viņu, parunāties ar viņu vai vienkārši pavērot, kā bērns darbojas, būs aizvien retāk. Tādēļ speciāliste aicina nepalaist šo laiku garām un baudīt mazā ģimenes locekļa bērnību visiem kopā.

Vecākiem un viņu bērniem, kas vēlas pārbaudīt redzi pie optometrijas docentes Aigas Švedes, ir iespēja pierakstīties uz pieņemšanu Optio Ķengaraga ielā 8, Rīgā.


Dalies ar šo: