BĒRNU REDZE

BĒRNU REDZE

Datums: 06.09.2017

Daudzi vecāki interesējas, kad īsti jāpārbauda bērniem redze. Pēdējos gadus parādījies redzes drauds – bērnu aizraušanās ar datorspēlēm, videofilmu skatīšanās portatīvajās ierīcēs, piemēram, mobilajos telefonos vai planšetēs. Apzinoties potenciālo risku, daudzās valstīs tiek pievērsta papildus uzmanība pirmsskolas un skolas vecuma bērnu redzes pārbaudēm.

Ja nav nekādu sūdzību vai aizdomu par redzes problēmām, profilaktiski bērniem redze jāpārbauda ap 1 gada vecumu, tad 3 gadu vecumā un pirms skolas uzsākšanas. Profilaktiskās pārbaudes ir ļoti svarīgas. Epidemioloģiskie bērnu redzes pētījumi ASV (1), Taivānā, Ķīnā (2) un citur pārliecinoši parāda, ka skolēnu redze pasliktinās. Laicīga redzes pārbaude ļauj novērtēt bērna redzi un pārliecināties, ka bērnam redze atļauj gan darboties bērnudārzā, gan skolā, sporta un citās aktivitātēs. Vāja redze vai citi redzes traucējumi ietekmē bērna fizisko un emocionālo stāvokli, un pat sociālo adaptāciju.

No mūsu piecām maņām, redze, iespējams, ir vissvarīgākā. Tai ir kritiska nozīme gan bērnībā, gan turpmāk, jo bērna vecumā 80% no apkārtējās informācijas par apkārtējo pasauli iegūstam, izmantojot redzi. Tomēr daudzi bērni nesaņem pienācīgu redzes aprūpi. Saskaņā ar Amerikas Optometristu Asociācijas pētījuma datiem, aptuveni 80% no skolas vecuma bērniem ir vesti pie redzes aprūpes speciālistiem. Kad vecākiem jautāja, kāpēc viņi neved savus bērnus pie acu ārstiem vai optometristiem, 58% atbildēja, ka bērniem tas nav vajadzīgs, 39% no vecākiem atbildēja, ka tik jauniem bērniem redzes problēmas vispār nemēdz būt, bet 13% no vecākiem papildus teica, ka, viņuprāt, redzes problēmas vispār nav nozīmīgas. Pārējie minēja, ka nepietiek naudas, viņiem nav sava acu speciālista, kā arī, ka ir pārāk aizņemti, nepietiek laika, lai veiktu bērnu redzes aprūpi.

Tuvuma redzes slodzes un citu ekoloģisku faktoru dēļ cieš arī mūsu skolas vecuma bērnu redze, var parādīties risks viņu garīgai attīstībai. Latvijas Universitātes jauno pētnieku rezultāti rāda, ka tālumā pazemināta redze ir aptuveni 30% skolas vecuma bērniem un 60% no viņiem nav un nezināja, ka ir nepieciešama redzes korekcija. Sākumskolā pat 80% bērnu ir ar pazeminātu redzes asumu tālumu un nenēsā redzes korekcijas līdzekļus. Tuvuma redze attiecīgi ir pazemināta 10% skolas bērniem (3).

Biežākās redzes problēmas bērniem ir tālredzība jeb „plusiņi”, šķielēšana un „slinkā actiņa” jeb ambliopija. Ja laicīgi vecāki pamana kādas sūdzības vai kas nav tipiski – bērns skatās caur pieri, skatās šķībi, ļoti tuvu liecas pie galda, kad lasa vai zīmē, iet ļoti tuvu televizoram, berzē acis, kad nav miegains, viņu acis bieži asaro vai bērni piemiedz vienu aci, lai redzētu tālumā labāk, sūdzas par galvassāpēm, uzstājīgi izvairās no tuvuma darbiem un tā vietā labāk iet spēlēt bumbu – tas ir trauksmes signāls. Tādos gadījumos vēlams vērsties pie acu ārstiem vai optometristiem, jo šie speciālisti var sniegt nozīmīgu palīdzību.. Kritiskais laiks bērna redzes attīstībai ir līdz 7, 8 gadu vecumam. Tomēr tas nenozīmē, ka problēmu risināšanu drīkst atlikt “uz pēdējo brīdi – jo jaunāks bērniņš, jo labākus rezultātus var sasniegt.

Galvenās lietas, ko vērtē redzes aprūpes speciālists, lai bērns varētu attīstīties, labi lasīt un mācīties, ir tuvuma redze, tāluma redze, acu sadraudzība jeb binokulārā redze, acu kustības, acu muskuļu darbība, redzes lauki un acu-roku sadarbība.

Bieži vien bērna nevēlēšanās rakstīt, lasīt, darboties ar plastilīnu vai veikt smalkus darbus var izskaidrot ar redzes problēmām kopumā vai tuvumā. Gan Latvijas, ASV un Kanādas redzes skrīningi bērniem norāda, ka no bērnudārza un skolas vecuma bērniem katram piektajam bērnam ir redzes problēmas tuvumā. Tad var rasties nesaprašanās starp vecākiem un bērnu, jo mājas darbi jāpilda, bet bērns izvairās tos darīt tikai tāpēc, ka viņš instinktīvi saprot, ka jūtas un redz slikti. Uzliekot brilles, bērns paliek gan mierīgāks, gan uzmanīgāks, mainās rokraksts, pat savstarpējā komunikācija.

Nereti vecāki uzskata, ka viņu bērnam nav nekādu redzes problēmu, jo bērns par savu redzi nesūdzas. Tomēr sūdzību izpalikšana vien garantijas nedod. Mēs, pieaugušie, varam novērtēt – vai skaidri redzam titrus TV, vai laicīgi ieraugām un atpazīstam ceļa zīmes, vai pazīstam pāri ielai paziņas u.c. piemēri. Bērni adaptējas un nesūdzas, viņi aug, katru dienu sastopas ar jaunām lietām un pieņem savu esošo redzi kā pašsaprotamu, ka citādāk nemaz nevar būt. Līdz ar to nav korekti jautāt bērnam, vai viņš redz labi, jo viņš to nemaz nevar zināt. Gadās situācijas, ka redzes pārbaudes kabinetā nonāk bērni ar diezgan lielu tālredzību, kas traucē bērnam normāli attīstīties, un vecāki pat nav to pat nojautuši.

Skolas vecumā bērniem jau var parādīties sūdzības – galvassāpes, acu sāpes, pārejoša vai pastāvīga miglošanās, neredz skaidri uz tāfeles attēloto. Šai sakarā jāpiemin, ka uz interaktīvajām tāfelēm attēlotās lietas cilvēki redz miglaināk, nekā uz parastajām krīta tāfelēm. Kad skolās lieto interaktīvās tāfeles, tad gan jāievēro gan šī ekrāna izšķirtspēja, gan klases apgaismojums, jābūt cieši aizveramiem aizkariem – katra sīkuma neievērošana būtiski ietekmē redzamību. Var būt situācijas, kad no pirmajām rindām uz tāfeles rakstīto tekstu redz skaidri, bet no aizmugurējām - miglaini vai ne tik kontrastaini, kas arī ietekmē bērnu redzi.

Bērniem, kuri sūdzas par neskaidru redzi tālumā, bet labprāt “lasa ar degunu” nereti izrādās izveidojusies miopija. Bieži vien vecāki jautā, kāpēc viņu bērnam ir šī tuvredzība jeb „mīnusiņi”. Viens no iemesliem ir iedzimtība. Ja salīdzina pieaugušo “mīnus” cilvēku datus, tad 1970.gadā ASV tuvredzīgie pieaugušie bija ap 25%, uz 2004. gadu jau 42% (5), un ar katru gadu šādu cilvēku skaits turpina palielināties. Āzijas valstīs miopija sastopama pat ap 80% no populācijas (5). Tādēļ ļoti svarīga ir redzes bojāšanās profilakse. Pētījumi pierādījuši, ka bērniem, kuri pavada laiku ārā, svaigā gaisā, ir mazāks risks iegūt miopiju nekā tiem bērniem, kuri daudz vairāk laiku pavada darbojoties iekštelpās un tuvumā: pārmērīga skārienjutīgo telefonu vai planšetes lietošana, lasīšana. Tāpēc viens no labākiem veidiem, kā tomēr samazināt miopijas risku, ir aicināt bērnus vairāk laika pavadīt ārā. Tomēr tad, ja redze ir sabojājusies, bērnam nepieciešama palīdzība, jo, neko nedarot, problēma nevis pazudīs, bet tieši augs augumā. Tuvredzība labi koriģējas ar brillēm vai kontaktlēcām, tāpēc bērns iegūst spēju labi redzēt un darboties.

Reizēm bērna acs redz slikti, un tādēļ laba redze vispār neizveidojas. Kad sastopam bērnam „slinko actiņu” jeb ambliopiju, tad būtiski pēc iespējas ātrāk sākt ārstēšanas terapiju, lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus. Ja ambliopija bērnībā nav izārstēta, turpmākajā dzīvē, uzliekot brilles vai kontaktlēcas, „slinkā acs” neiegūst skaidru redzi, un arī acu operācijas nevar palīdzēt iegūt vēlamo izšķirtspēju. Ambliopija vidēji sastopama ap 2-3% bērnu. To var pavadīt arī šķielēšana. Tādēļ gadījumos, kad vecāki pamana, ka bērns sāk šķielēt, pie speciālista jādodas nekavējoties.

Redzes pārbaudēs vecāki allaž uzdod daudzus jautājumus. Kad nepieciešams veikt pirmo redzes pārbaudi, kad atkārtoto? Kādi testi veicami? Ko darīt, ja mana bērnam nepieciešama redzes korekcija? Vai bērnam redze uzlabosies vai pasliktināsies? Kādas brilles nepieciešamas? Vai var bērns lietot kontaktlēcas? Un daudzus citus jautājumus. Uz šiem skaidru atbildi sniegt var tas redzes aprūpes speciālists, kurš ir darbojies ar bērnu un veicis viņam redzes pārbaudi, jo tikai viņa rīcība ir informācija, pamatojoties uz kuru sniegt norādījumus un prognozes. Tādēļ svarīgi nebaidīties vest bērnus pārbaudīt redzi, sagatavot un uzdot jautājumus, lai saņemtu atbildes un pārliecību, ka savu bērnu labā izdarīts viss, kas nepieciešams viņu normālai augšanai un atttībai.

 

Autors: Karina Beļikova, optometriste, specializējusies darbā ar bērniem.

 

Foto: Ivars Bogdanovs. Ziņu portāls "Bauskas Dzīve".

 

Izmantotie literatūras avoti:

(3) Slabcova J., Švede A. Skolas vecuma bērnu skrīnings. Raksts www.optometrija.lv

(1) Childhood Vision: Public Challenges and Opportunities.  The Center for Health and Health Care in Schools.  Accessed 6/26/09 < http://www.healthinschools.org/

(2) Lin Luke L., et al., Epidemiologic Study of Ocular Refraction among Schoolchildren in Taiwan, Optometry and Vision Science, 1999, Vol. 76, N5, pp. 326-333.

(4) The VisionWatch Parent-Child Vision Care Study, 2016.

(5) www.allaboutvision.com

 

 


Dalies ar šo:    

;